Eiropas Komisija 2019. gada 11. decembrī Eiropas Savienībai un tās iedzīvotājiem prezentēja Eiropas zaļā kursa stratēģiju, kas ietver uzdevumu risināt ar klimatu un vidi saistītās problēmas.
Eiropas Savienības (ES) mērķis ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos līdz nullei un ekonomiskās izaugsmes un resursu patēriņa nodalīšanu līdz 2050. gadam.
Lai sasniegtu klimatneitrālu aprites ekonomiku, ir nepieciešamas izmaiņas visā ražošanas un rūpniecības ķēdē, kas nozīmē rast un tajā integrēt ilgtspējīgus risinājumus. Tādējādi, turpinot attīstīt ražošanas procesus, nepieciešams izvērtēt, ņemot vērā arī produktu veiktspēju pēc to dzīves cikla beigām, jau izmantotu resursu lietojumu un produktus, kuri ir videi draudzīgi.
Ekodizains ir viena no pamata formām, kas būtu jāpielieto, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas visā ražošanas procesā. Tā ir sistemātiska metode, ar ko tiesību aktos tiek noteiktas vides prasības, kas jāņem vērā produkta projektēšanas procesā. Ar ekodizaina metožu palīdzību ir iespējams novērst un samazināt produkta nelabvēlīgo ietekmi uz vidi visā tā dzīves cikla laikā, sākot no izejvielu ražošanas un piegādes, produkta ražošanas, iepakošanas un piegādes, līdz pat tā lietošanai un nonākšanai atkritumos.
Lai saņemtu ekomarķējuma simbolu, produktam ir jāatbilst kritērijiem, ko nosaka, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu, izvērtējot arī tādus faktorus kā izejvielu izcelsme, to izmantošana, preces ražošanas process, tās lietošana un iespēja otrreiz pārstrādāt.
Eiropas Komisija ir izstrādājusi ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai 34 produktu grupām, bet globālajā ekomarķējumu mājaslapā ir atzīmēti 23 marķējumu standarti. Ekomarķējuma zīmes radītājs un īpašnieks parasti ir neatkarīga organizācija, taču dažkārt arī valsts iestāde. Latvijā ekomarķējuma piešķiršanu veic Vides pārraudzības valsts birojs, kas savus pakalpojumus sniedz par maksu un kuram ir gan pieteikuma, gan arī gada maksas apmērs.
ES izšķir vairākus marķējuma veidus: ekomarķējumi, sociālās atbildības marķējumi un vides marķējumi, papildinot tos ar energomarķējumiem un pārtikas marķējumiem.
Ekomarķējums ir zīme, kas apliecina, ka produkts visā tā dzīves ciklā ir saudzīgs apkārtējai videi.
Tā kā dažāda veida marķējumi kļūst aizvien populārāki, un arvien vairāk uzņēmumu vēlas norādīt, ka ir dabai un videi draudzīgi, ir nepieciešams precīzi definēt, ko apzīmē attiecīgais marķējums. Uzņēmumi vēlas izmantot “zaļos” punktus savos mārketinga materiālos, lai gūtu atzinību no klientiem. Taču var gadīties, ka izvēle izmantot “zaļos” punktus nav balstīta uz praktiskiem nodomiem, kas, savukārt, var radīt bīstamību izvērst tādas negatīvas sekas kā “zaļā atmazgāšana” vai “zaļmaldināšana”. Tāpēc ir svarīgi izsvērt un izprast dažādu zīmju nozīmi.
Tikai dažiem Latvijas uzņēmumiem ir piešķirti ekodizaina marķējumi, lielākoties, tie nepieciešami, lai nodrošinātu iespēju paplašināt pārdošanas apjomus vai apgūt jaunus eksporta tirgus, kur produktus bez ekodizaina marķējuma bieži vien pārdot nav iespējams. Tāpat, kā norāda eksportējošo uzņēmumu pārstāvji, arī sertifikācijas izmaksas ir augstas, tādējādi, lai veiktu nepieciešamās investīcijas sertifikācijas ieviešanai un īstenošanai, uzņēmumam ir jābūt pārliecinātam par papildus ienākumu gūšanu.
Kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem Latvijā ir uzņēmums AS “Spodrība”, kas ir saņēmis ekomarķējumu “EU Ecolabel” lielākajai daļai savu ražoto produktu.
Produktu ražošanā un jaunu produktu formulu izstrādē AS “SPODRĪBA” izvēlas videi draudzīgas izejvielas, lai varētu sevi pozicionēt kā dabai un cilvēkiem draudzīgu uzņēmumu, kam jau ir atbilstoša sertifikācija.
Tiek prognozēts, kad turpmākajos gados sabiedrībai aizvien vairāk tiks akcentēta nepieciešamība veidot produktus pēc ekodizaina metodes, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Tāpēc jau šobrīd ir nepieciešams sākt iedziļināties un mēģināt izprast ekodizaina metodi, pārdomājot preču ražošanas procesu.
Izmantotie avoti:
- Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Eiropadomei, padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai, COM (2019) 640 final
- Vides pārraudzības valsts birojs, http://www.vpvb.gov.lv/lv/ekomarkejums/informacija
- Starptautiskais ekomarķējums, https://globalecolabelling.net/eco/eco-friendly-products-by-category/
- Ekodizaina kompetences centrs, http://www.ekodizains.org
- Spodrība, http://spodriba.lv/aktualitates/jaunumi/ministrs-k-gerhards-sviniga-pasakuma-as-spodriba-pasniedz-ekomarkejuma-sertifikatu-eu-ecolabel/, (24.05.2017), http://spodriba.lv/aktualitates/jaunumi/sadarbiba-ar-baltijas-vides-forumu/, (10.05.2019)
